Augu dobju un apdobju mulčēšana un dažādi mulčas materiāli! To priekšrocības un trūkumi!
Dalīties ar šo rakstu
Rakstot par rozēm un hortenzijām minēju, ka svarīga ir mulčēšana. Tā pasargā no kaitēkļiem un bremzē nezāļu augšanu. Mulča saglabā vajadzīgo mitrumu un samazina tā iztvaikošanu.
Tāpēc šodien pievērsīsimies dažādiem mulčēšanas materiāliem. Mulčēšana ir apstrādātās augsnes pārklāšana ar irdenu, mitrumu taupošu materiālu slāni. Mulčēšana novērš augu sakņu pārkaršanu un izžūšanu vasarā, bet ziemā pasargā sakņu sistēmu no sasalšanas. Savā dabīgajā vidē koki un krūmi spēj izdzīvot pat nepietiekama mitruma apstākļos, jo to saknes un augsni klāj dabīgais mulčas materiāls skujas un pērnās lapas.
Ir dažādi mulčas veidi.
Miza.
Visbiežāk izmanto priežu mizu. Tā piešķir stādījumam dabisku izskatu un laika gaitā kļūst par daļu no augsnes. Ļoti svarīgi ir tas, ka tajā ir mikoriza. Mikoriza ir auga un sēnītes simbiotiska savienība. Tā ir mijiedarbība starp sēnītes un auga sakņu sistēmām ar abpusēji labvēlīgu efektu. Sēnītes sakne apņem ārpusi un iekļūst auga saknē. Mikoriza pārstrādā labvēlīgas vielas un padara tās augam pieejamākas. Mikoriza veicina augsnes sastāva uzlabošanos, augs saņem tam vajadzīgās vielas un minerālvielas, profilaktiski novērš dažādu puvju veidošanos, palīdz augam labāk iesakņoties, izveido aizsargbarjeru ap sakni, saglabā mitrumu augsnē.
Ar laiku dobes mulčēšanai izmantotā miza sapūst un kļūst par augsnes daļu, uzlabojot tās mehāniskās īpašības. Tāpēc agrošķiedru nedrīkst likt zem mizas, jo tas traucēs šiem procesiem. Puķu dobēm vislabāk derēs priežu miza. Lieliem augiem vajadzēs no 4 līdz 8 centimetri mizas. Zālaugiem un ziemcietēm jāņem 2 līdz 3 centimetri mizas. Koku stumbru mulčēšanai izmanto mizu no 3 līdz 5 centimetriem. Miza
Mizas ieklāšana dobē notiek pēc nezāļu ķīmiskas vai mehāniskas apstrādes.
Tomēr priežu mizas mulčas mīnus ir, ka tā skābina augsni. Vēl skujkoku miza, tāpat kā pakaiši, izvada no augsnes slāpekli, kas augiem nepieciešams zaļās masas audzēšanai.
Koksnes šķelda.
Kā priežu mizas alternatīvu , mēs iesakām koksnes un zaru šķeldu. To dārznieks savām vajadzībām var saražot pats no dārzā nogrieztajiem zariem. Arī tad , ja paša dārzā zaru būs par maz, lai saražotu pietiekami zaru mulčas, cik nepieciešams, to iegādāties būs lētāk nekā pirkt priežu mizu mulču.
Pie koksnes šķeldas mulčas pozitīvajām īpašībām pieder tas, ka tā saglabā mitrumu augsnē, samazinot laistīšanas biežumu. Pakāpeniski sadaloties tā bagātina zemi ar organiskām vielām un uzlabo tās struktūru. Sadaloties atbrīvojas daudz vairāk augu barības vielu kā no priežu mizas. Uzlabojas augsnes struktūra un palielinās auglība.
Koksnes šķelda rada labvēlīgus apstākļus vajadzīgajiem mikroorganismiem un sliekām. Koksnes šķelda sargā saknes no stresa.
Tomēr svarīgi ir nepieļaut kļūdas izmantojot koksnes šķeldas mulču.
Šķeldai jābūt pareizā izmērā. Pārāk smalka ātri sablīvēsies, bet par lielu slikti noturēs ūdeni. Mulčas slānis nedrīkst būt ne par biezu, ne par plānu. Optimāli ir 3-7 centimetri, jo citādāk saknes ‘’noslāps’’ vai izlīdīs nezāles.
Jaizvēlas pareizais laiks mulčas likšanai. Tas ir pavasaris vai vasaras sākums.
Jāizmanto sausa šķelda no lapu kokiem. Kaut arī kādam tā var likties nepievilcīga pelēcīgākas nokrāsas dēļ.
Mulču regulāri jāatjauno, jo šķelda sadalās un citādāk efekta nebūs.
Šķeldas mulčai vislabāk der tādi lapu koki kā ozols bērzs un osis, jo tie sadalās lēnāk un ir bagāti ar barības vielām. Daļiņu izmērs optimāli ir 2-5 centimetri.
Pirms uzlikt šķeldas mulču augsni nedaudz samitrina, lai būtu labāks kontakts. Ventilācijai pie augu un koku stumbriem jāatstāj neliela sprauga. Šķeldas mulča labi derēs arī viengadīgajiem augiem.
Skaidas var izmantot puķu dobju mulčēšanai Koksnes skaidas ir dažādās krāsās un piešķirs spilgtumu kompozīcijām. Koksnei sadaloties tā izmanto slāpekli.
Varam piegādāt koksnes šķeldas mulču līdz jūsu dārzam jau sapildītu maisos.
Agrošķiedras (plēves) un akmens pildījumi.
Akmens pildījumu veido no marmora skaidām un oļiem.
Priekšrocība ir tā, ka var neuztraukties par nezālēm. , jo akmeņi lieliski aiztur mitrumu. Akmeņi ir ilgmūžīgs materiāls un nebūs jāmaina. Akmens izskatīsies glīti un rotās dārzu. Aukstajā gadalaikā labi turēs siltumu.
Lai akmens neiegrimtu zemē, zem tā ievieto barjeru -agrošķiedru. Dažādi akmens pildījumi ir piemēroti akmensdārzos un sausos dārzos. Šis veids vairāk piemērots Vidusjūras reģionam, jo tur augsne jau ir akmeņaina un nav nepieciešama barjera. Pie mums, ja uz zemes liekam agroplēvi un akmens šķembas var tikt traucēta gāzu apmaiņa augsnē. Akmens svars sablīvēs augsni. Ūdens iztvaikos ļoti slikti. Augi kļūs mitri un cietīs no sēnīšu slimībām. Akmens mulča būs grūti maināma un finansiāli dārga. Akmens mulča nekādi neietekmē augsni.
Runājot par koku un krūmu apdobēm, te par mulču noderēs komposts Puvušie organiskie komponenti bumbierei vai ķirsim dos mikroelementus. Kompostā derēs pārtikas atkritumi, lapas un nezāles, bet nederēs tomāti vai kartupeļi.
Kompostu jāliek pavasara beigās, kad koks ir gatavs uzņemt barības vielas organisko elementu veidā.
Komposts uzlabo augsni piesātinot to ar mikroorganismiem. Komposta mīnus ir mušu piesaiste. Kompostam sadaloties rodas slikta smaka. Dobes izskatīsies nepievilcīgi.
Rododendram un zemenēm ļoti patiks skuju un īpaši egļu skuju mulča, jo tā skābina augsni. Skuju mulča uzirdina augsni.
Skujas labi kombinēt ar skaidām vai zāli, lai augsnei nekaitētu sveķi.
Koku apdobēm kā mulča der arī zāle. Der arī svaigi pļauta zāle. Tas ir labs mēslojums. Jāseko, lai zāles slānis nav par lielu, jo tas ‘’sadedzinās’’ jaunās augļukoka saknes. Pie zāles plusiem jāmin, ka tā ir bez maksas. Zāle sadaloties bagātina augsni ar derīgām vielām.
Nedrīkst mulčai izmantot ar herbicīdiem apstrādātu zāli. Mīnus zālei, ka ap saknēm tā var veicināt pārkaršanu. Kategoriski nedrīkst izmantot nezāles, kas paspējušas radīt sēklas.
Arī siens būs labs, jo tas ātri pūst un tur ir daudz barības vielu zemei. Mīnus sienam ir grauzēju un gliemju piesaiste. Izmantojot zāli vai sienu jāuzmanās no nezāļu saknēm, kas tur var būt.
Salmi sadalīsies lēnāk un mulču retāk būs jāmaina. Salmi uzlabo augsni. Mīnus salmiem ir, ka tie kļūst par mājām kaitīgiem kukaiņiem.
Lapas kokam ir dabīgā mulča. Tās labi notur mitrumu. Lapas pārstrādā tārpi un veidojas humus.
Nedrīkst izmantot slima koka lapas, jo tad slimība izplatīsies uz augu. Lapām jābūt sausām un sasmalcinātām.
Priežu un egļu čiekuri.
Priežu čiekuru mulčas plusi ir, ka čiekuri ir bagāti ar sveķiem un tāpēc lēnu sadalās. Priežu čiekuri samazina temperatūras svārstības augsnē. Priežu čiekuri samazina augsnes eroziju un novērš eroziju pie saknēm nepareizas laistīšanas gadījumā. Priežu čiekuri samazina ūdens iztvaikošanu no augsnes. Izskata dēļ priežu čiekuri stilīgi izceļ noteiktas ainavu kompozīcijas. Tomēr pie mīnusiem jāmin , ka priežu čiekuru vidējais izmērs un izskats var kļūt par problēmu atjaunojot viendabīgu materiālu. Čiekuru apjoms tos neļauj izmantot slīpās nogāzēs. Ar sēnīti inficēti čiekuri inficēs augsni un augus.
Egļu čiekuri ir gandrīz ideāli piemēroti kā mulča. Tie ir izturīgi pret mitrumu un sadalās lēni. Tātad bieži nebūs jāatjauno. Ļoti smuki izskatīsies kombinācija no dažādu skujukoku čiekuriem.