Dažādi dzīvžogu veidi, kas gan pasargās pagalmu no kaimiņa acīm, gan izcels dārza skaistumu!

Ja uzdevums ir norobežot savu zemes gabalu no kaimiņa teritorijas vai ielas, turklāt gala rezultātam jābūt acīm tīkamam, tad labs risinājums ir dzīvžogs. Labs dzīvžogs ne tikai izdaiļos nepievilcīgu sētu, bet arī sadalīs dārzu funkcionālajās zonās.

Vispirms aplūkosim  dzīvžoga priekšrocības un trūkumus.

Dzīvžoga priekšrocības.

Dzīvžogs pasargā no vēja un putekļiem, bet netraucē svaiga gaisa cirkulācijai.

Labi izskatās abās sētas pusēs. Organiski piestāv jebkura stila dārzam. Novērš sētas ‘’ caurspīdīguma problēmu. Nav nepieciešama krāsas atjaunošana kā parastajam šogam. Piesaista dārzam vajadzīgos kukaiņus un putnus.

Dzīvžoga trūkumi.

Pastāvīgi prasa uzmanību. Tomēr, ja nekļūdīgi izvēlēti augi, tad dzīvžoga kopšana būs minimāla.

Vēlamā efekta sagaidīšana prasīs vairākus gadus. Dzīvžogs piesaistīs ne tikai dārzam vēlamos, bet arī nevēlamos kukaiņus un putnus. Nepareizas kopšanas gadījumā, dzīvžogs var kļūt par slimību avotu. Dzīvžogam vajadzēs vairāk vietas no dārza platības nekā parastai sētai.

Tagad ķeramies klāt dažādiem dzīvžogu veidiem atkarībā no to funkcijas. Dzīvžogus iedala pēc augstuma. Dzīvžoga augstums atkarīgs no stādīšanas  mērķa.

Augstais dzīvžogs.

Augstais dzīvžogs ( 2-4 metri) noderēs teritorijas norobežošanai no ārpasaules vai jau esošās augstās sētas izdaiļošanai.

Augstajam dzīvžogam piemēroti tādi augi kā skābardis, tūja ciprese, tīruma kļava fizokarps vai vilkābele. Par fizokarpiem sauc rožu dzimtas augu, kas ir vasarzaļš krūms.

Vidēja augstuma dzīvžogs.

Vidēja augstuma dzīvžogs ( 1-2 metri) palīdzēs paslēpt no svešām acīm atsevišķas dārza daļas, bet nožogojums nešķitīs pārmērīgs. Vidējais augstums labi pasargās pret caurvēju jūtīgos augus. Vidēja augstuma dzīvžogam derēs spirejas, sniegogas, forsītijas, vīgriezes, kizils un ligustrs.

Zemais dzīvžogs.

Zemais dzīvžogs ( līdz 1 metram) izceļ dārza skaistumu. Tāpēc to bieži izmanto dārza celiņu ierāmēšanai. Vislabāk zemajam dzīvžogam izmantot lēnu augošos krūmājus ar kompaktu vainagu. Klintenes, Lavsona ciprese, Kanādas egle, kuru apgriešana gandrīz nav nepieciešama.

Kad esam tikuši skaidrībā ar dzīvžoga funkciju, varam izvēlēties atbilstošus augus.

Te dalījums ir mūžzaļais dzīvžogs un lapu dzīvžogs un ogulāju dzīvžogs

Mūžzaļo dzīvžogu veido mūžzaļais buksis, tūja, ciprese, egle kadiķis. Atkarībā no stādīšanas shēmas dzīvžogs sanāks augsts un necaurredzams ( aizsardzības funkcija) vai vizuāli simbolisks ( dekoratīvā funkcija).

Lapu dzīvžogs rotās jūsu dārzu lielāko gada daļu. Lai dzīvžogs izskatītos smuki visa gada garumā, bet nepatīk skujeņi, tad jāizvēlās krūmāji, kas uz ziemu maina zaru krāsu uz spilgtāku. Piemēram, baltais grimonis vai lazda.

Ogulāju dzīvžogs būs ne tikai praktisks un skaists, bet arī ražīgs. Dārzu no nelūgtajiem viesiem pasargās vilkābele, mežrozīte, bārbele, smiltsērkšķis, melnā aronija, sausserdis un korinte.

Dzīvžoga pareiza apgriešana.

Apgriešana ir vissvarīgākais darbs dzīvžoga aprūpē.

Augstā dzīvžoga sānu daļa jāapgriež divas reizes gadā. Galotnes jāapgriež labākai dīgšanai līdz augi sasniedz vajadzīgo augstumu un saaug kopā vienā plaknē sānos.

Vidējā augstuma dzīvžogu jāapgriež reizi mēnesī vai pat biežāk. Dzīvžoga platums irlīdz  1 metram un to stāda divās rindās. Attālumam starp stādiem jābūt 0,3 līdz 0,5 metri.

Zemo dzīvžogu teju nav nepieciešams apgriezt, bet jāievēro sanitārās normas.

Pirms pirkšanas rūpīgi jāiepazīstās ar to cik ātri izvēlētais augs uzaudzēs zaļo masu.

Brīvi augošais dzīvžogs būs piemērots tiem, kam nav laika nodarboties ar apgriešanu. Tējas roze, Lazda, ungāru vai amūras ceriņi.

Formētais dzīvžogs derēs tiem, kurus iepriecina pareizas ģeometriskās formas. Iesācējiem derēs Alpu vai zeltainās jāņogas un bārbele, vilkābele.

Dzīvžoga stādīšana.

Ja mērķis ir necaurredzams žogs, tad stādījumi jāizvieto pietiekami blīvi. Savukārt, ja dzīvžoga funkcija būs vizuāli simboliska, tad stādus izvieto ar intervālu.

Ir vienrindas dzīvžogs, divrindu dzīvžogs un trīsrindu dzīvžogs.

Dzīvžogus, kuru stādīšanas attālums ir mazāks par 1 metru stāda tranšejā. Tranšejas platums divrindu dzīvžogam ir attālums starp rindām un plus 10-30 cm atkarībā no stādu sakņu sistēmas lieluma. Tranšejas apakšā jāpievieno līdz 20% augu augsnes.

Ja stādīšanas attālums ir 1 metrs un vairāk, ieteicams katram stādam izrakt bedrītes. Lapu dzīvžogam labākais stādu vecums būs divi vai trīs gadi, bet skujeņiem trīs līdz četri gadi.

Dzīvžoga kopšana.

Sanitārā atzarošana jāveic pavasarī vai vasarā, kad bojātie zari ir vislabāk pamanāmi. Formējošā atzarošana cirtainiem dzīvžogiem tiek veikta pēc vajadzības.

Dzīvžoga piebarošana notiek trīs reizes gadā – pavasarī, vasarā un rudenī. Mēslošanas daudzumu un sastāvu nosaka auga veids. Dekoratīvajiem lapu koku un ogulāju krūmiem būs savas mēslošanas shēmas.

Ļoti svarīgi ir ievērot pareizu dzīvžoga mēslošanas programmu. Tā jāsabalansē ar sezonalitāti, cirpšanu, spēcīgāku apgriešanu, ziedēšanas periodu, ja ir ziedošu augu dzīvžogs. Labāk šo darbu  uzticēt profesionāliem dārzniekiem.

No dzīvžoga organiskās ( barojošās) mulčēšanas veidiem populārākais ir skujukoku miza un skaidas. To pūšanas laiks ir ilgs 2-3 gadi. Piešķirs dārzam akurātu izskatu un fitoncīdi līdzēs cīņā ar slimībām.

Tāpat dzīvžogam der arī sapuvušas zāģu skaidas un var pievienot slāpekļa mēslojumu, jo svaigas zāģu skaidas var noņemt slāpekli no augsnes. Dārza komposts un humuss būs labs barības vielu avots. Aizsargās augsni no izžūšanas un uzlabos tās struktūru. Skujeņu dzīvžogam ļoti labs mulčas veids ir skujkoku pakaiši. Tie skābinās augsni un novērsīs kaitēkļu rašanos. Pieejams mulčas veids ir nopļautā zāle un salmi.  Zāli labāk izmantot izžuvušu, lai tā nepūtu. Biezs zāles slānis labāk saglabās mitrumu.  

Neorganiskajai ( dekoratīvajai) dzīvžogu mulčēšanai var izmantot akmens skaidas,  granti vai oļus.

Agroplēvi izmanto  kā pamatni zem mizas vai akmeņiem, lai mulča nesajaucas ar augsni un neveidojas nezāles.

Cīņa ar slimībām un kaitēkļiem notiek vienlaikus ar visa dārza apstrādi.